Krievijas varas gaiteņos noticis kārtējais skaļais pavērsiens. Mājas arestā nonācis Ruslans Caļikovs, kurš gadu desmitiem bijis bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu tuvākais sabiedrotais.
Šis notikums liecina par nopietnām pārmaiņām Kremļa iekšējā hierarhijā un iespējamu “tīrīšanu” augstākajā vadībā. 69 gadus vecajam ierēdnim tagad draud ļoti smags sods – pat vairāk nekā divdesmit gadi cietumā.
Apsūdzības un negaidītais arests
Krievijas Izmeklēšanas komiteja pret Caļikovu vēršas ar nopietnu apsūdzību paketi. Viņam pārmet kukuļņemšanu, budžeta naudas izkrāpšanu un piesavināšanos, turklāt tas viss esot darīts organizētā grupā. Interesanti, ka vēl pavisam nesen Caļikovs jutās drošībā. Viņš bija pārliecināts, ka Šoigu solītā neaizskaramība joprojām darbojas.
Kā vēsta vietējie avoti, Caļikovs aizturēts tieši izmeklētāja kabinetā. Viņš turp bija devies uz kārtējo pratināšanu kā liecinieks, būdams labā noskaņojumā un bez bažām par savu likteni. Tikai dažas dienas iepriekš viņam esot apgalvots, ka visas problēmas ir atrisinātas. Šis arests bija liels pārsteigums gan pašam ierēdnim, gan visam tā dēvētajam Šoigu klanam. Tas parāda, ka iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā.
Caļikovu nevar saukt par parastu ierēdni – viņš bija Šoigu “labā roka” gandrīz trīsdesmit gadus. Viņu sadarbība sākās vēl deviņdesmitajos gados Ārkārtas situāciju ministrijā. Tur Caļikovs pārraudzīja finanses un ekonomiku, pakāpeniski kļūstot par galveno cilvēku visos naudas jautājumos. Kad Šoigu kļuva par aizsardzības ministru, Caļikovs viņam sekoja un ieņēma ministra pirmā vietnieka amatu.
Aizsardzības ministrijā viņa ietekme bija milzīga. Viņš kontrolēja milzīgas naudas plūsmas, kas bija paredzētas valsts pasūtījumiem, lieliem būvniecības projektiem un armijas piegādēm. Tagad izmeklētāji uzskata, ka tieši Caļikovs bija galvenais koordinators sistēmai, kurā budžeta līdzekļi tika izzagti. Viņš tiek uzskatīts par starpnieku starp augstākajām amatpersonām un shēmu izpildītājiem.
Trieciens Šoigu komandai
Šis nav pirmais arests Šoigu tuvākajā lokā, taču tas ir līdz šim smagākais. Pirms Caļikova jau tika aizturēti vairāki citi ministra vietnieki, piemēram, Timurs Ivanovs, kurš atbildēja par būvniecību, un Dmitrijs Bulgakovs. Tomēr Caļikova mērogs ir pavisam cits. Viņa kriminālvajāšana tiek salīdzināta ar politisku vēstījumu – nevienam vairs nav garantēta drošība.
Eksperti norāda, ka šāda rīcība mūsdienu Krievijā ir ļoti neparasta. Tuvāko līdzgaitnieku tiesāšana atgādina senus laikus, kad partijas vadība tika sodīta pēc visbargākajiem mēriem. Tas liek domāt, ka pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu ir zaudējis savu agrāko ietekmi. Lai gan viņš joprojām ieņem augstu amatu, viņa izveidotā sistēma Aizsardzības ministrijā tiek mērķtiecīgi nojaukta.
Daudzi uzdod jautājumu – kāpēc Putins beidzot ļāvis izrēķināties ar Šoigu komandu? Viens no skaidrojumiem ir vajadzība pēc “grēkāžiem”. Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, un rezultāti nav tādi, kādus Kremlis sākotnēji cerēja redzēt. Sabiedrībā pieaug nogurums, un cilvēki sāk uzdot neērtus jautājumus par to, kāpēc viss notiek tik lēni un kur paliek nauda.
Iespējams, ka Caļikovs un viņa kolēģi tiks padarīti par galvenajiem vainīgajiem pie armijas neveiksmēm. Tādā veidā vara varēs pateikt, ka pie visa vainīga korupcija un konkrēti “zaglīgi ierēdņi”, nevis kļūdaini politiskie lēmumi. Šoigu klans šajā situācijā kalpo kā ideāls zibensnovedējs, uz kuru novirzīt iedzīvotāju neapmierinātību.
Kas sagaida pašu Šoigu
Pašlaik Sergeja Šoigu liktenis ir pilnībā atkarīgs no Putina personīgā lēmuma. Daži analītiķi pieļauj, ka arī pret viņu varētu tikt uzsākta krimināllieta, taču tas būtu pārāk liels trieciens sistēmas stabilitātei. Visticamāk, viņam tiks piedāvāts klusi atkāpties no amata Drošības padomē apmaiņā pret brīvību.
Tomēr Krievijas politikā nekas nav akmenī iecirsts. Ja būs vajadzība vēl vairāk uzlabot varas reitingus, Šoigu arests varētu tikt izmantots kā “taisnīguma uzvaras” piemērs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka viņa politiskā karjera tuvojas noslēgumam. Viņa ietekme ir sarukusi līdz minimumam, un bijušie sabiedrotie tagad sniedz liecības, lai glābtu paši sevi.
Šie procesi rāda, ka Kremļa klanu starpā notiek nežēlīga cīņa par resursiem un varu. Brīdī, kad valsts saskaras ar ekonomiskām grūtībām, cīņa par “pīrāga” pārdali kļūst asāka. Viens grupējums cenšas izstumt otru, izmantojot tiesībsargājošās iestādes kā instrumentu.
Caļikova arests ir tikai viena epizode garākā seriālā. Tas parāda, ka Krievijas varas elite vairs nav vienota un tās locekļi sāk iznīcināt viens otru. Sabiedrībai tas tiek pasniegts kā cīņa pret korupciju, taču patiesībā tās ir iekšējas tīrīšanas, lai nostiprinātu jaunas ietekmes grupas. Vēsture rāda, ka šādi procesi parasti norāda uz kritiskā punkta tuvošanos visas sistēmas pastāvēšanā.
